Sveicināti manā valstībā!
Sākšu ar ziņu, ka man nav daudz laika, jo jādodas uzpost māja, tāpēc es nezinu, ko un kā lai raksta. Es vispār nezinu, kāpēc rakstu šo. Ak, es!
"Un ja sliktie tevi pieķer
Vienā apakšveļā,
Tad tu zini – esi pirmajā vai kārtējā savas dzīves
strupceļā."
Labi, apnika, vajadzēja man vienkārši. Ko. Ai, viss, labi čau, uzredzēšanos, adios, bye!
ČAU
Tā kā man ir ļoti liels slinkums kaut ko rakstīt šeit, bet ir vajadzība, es rakstīšu ļoti lēni. Ja palikšu dzīva.
TĀTAD. Šogad biju Positivus festivālā otro reizi. Jau atkal tas iekaroja manu sirdi un prātu. Aknu šogad tam nesanāca iekarot. Skumji, es zinu...Vakar atgriezos mājās. Šīs 4dienas bija brīnišķīgas un paskrēja, ja godīgi, ļoti, ļoti ātri. Viss bija baigi forši un tad nu mēģināšu visu sīki jo sīki aprakstīt, kas un kā.
Ceturtdienas vakarā, plkst. 19.16 izbraucām ar automobīli no mājas un bijām gatavi doties un iekarot Salacgrīvu. Braucām šoreiz šādā kompānijā - Reinis, Linda, Mārcis, Miks un es, Ance. Šoferēja Mārcis, kas arī bija baigi labi, jo bija baigi labi, ka mums bija auto un tā. Iebraucām Salacgrīvā un visi bijām priecīgi, un izskanēja arī frāze: "Beidzot esam mājās!". Braucām, braucām, iebraucām stāvlaukumā pie telšu pilsētiņas. Tikām diezgan tuvu telšu pilsētas teritorijai, jo mēs jau esam tie laicīgie ļaudis. Pulkstens bija kādi desmit, varbūt, un mēs ieradāmies. Mazā rindā tomēr bija jāpastāv, bet nekas, tā tam laikam jābūt. Telšu pilsētā jau bija daudz cilvēki - daudz vairāk nekā pagājušogad, bet tas jau netraucēja mums apmesties Baltās kafijas ielas vidū un sākt piedzīvojumu! Nometāmies, sakārtojām visu, tad jau pienāca arī pusnakts, man viss apnika, ielīdu teltī. Manī nebija ballītes, bēdīgi, es zinu.. Bet es te arī varu apskaidrot, kāpēc tā. Viss ir ļoti vienkārši - pagājušonedēļ biju plostu braucienā, 1dien pamodos ar anormāli sāpošu kaklu un temperatūra ar bija. Visu laiku slimoju, 3dien sāku dzert antibiotikas. 4dien vēl bija temperatūra, bet nu labāk bija, tā nu es aizbraucu.. Man bija mērķis, bet es to nesasniedzu - aiziet paklausīties kā Egons Reiters kapā mūziku, bet es nevarēju, bija vēl grūti un jā, kaut kā tā. Bet tas nekas, jo es jau tāpat īsti negulēju un dziesmas dzirdēju arī teltī! Ok. Nākamajā rītā piecēlāmies ap pus deviņiem, ja nemaldos, bet gan jau maldos.. Katrā ziņā pamodāmies, piecēlāmies, uzēdām, neko nedarījām, vienkārši čillojām, laiks paskrēja ātri. 12tos vērās vaļā festivāls. Tad nu laikam ap pus1 gājām un ar Kauliņu (LINDA TĀ IR) dabūjām simts mantiņas, balviņas un lietiņas. Bija arī Nokia baloni, tajos bija hēlijs, bija arī smukas balsis mums.. Man bija apgleznotas kājas ar jautājuma zīmēm un arī ar manu telefona numuru. Cool. Gājām, staigājām un visādi tā.. Nu, ja godīgi, tad šis ieraksts nemaz nebūs tik garš, kā man likās. Neaizgāju arī uz visiem koncertiem, uz kuriem gribēju. A tāpat jau bija jautri. Galvenais, ka biju uz Astro'n'out, King Charles, Ewertiem, Tomu Grē un The Sound Poets. Tā, lūk! Es vispār esmu normāls čalis. Nu smieklīgi, nav, ko teikt! Festivāls atkal izdevies. Ballīte super. Cilvēki super. Es super. Viss super!
Un pats galvenais, ka man ir hennas tetovējums. Kas tajā attēlots? Vienradzis!!!!! :))))))))))) Labi, bet, ja man jautātu, kurš festivāls man patika labāk - šis vai pagājušais, es laikam teiktu nezinu. Bet nē, laikam jau pagājušais bija labāks. Kāpēc? Jo tas bija foršs pirmais iespaids par visu, vispār pirmais fests, es nezinu! Šogad kaut kas pietrūka. Varbūt slimības dēļ man pietrūka iekšējais dzinulis. Nu neko. Es tad nu atkal gaidīšu nākošo festivālu, kas man būs jau trešais, un aiziet! :)
Man ir arī lelle - zeķe ar actiņām un degunu. Mīlīgi.;D
ok, līdz kaut kad. Bučiņas un lūdzu piedodiet, ka kaut kā nesanāca tik sīki izstāstīt, kā pagājušogad. :)
Ir pašas, pašas pavasara beigas. Šodien beidzās skola, jā, 31. maijs ir šis maģiskais datums, kad noslēdzās mans pirmais gads Rīgas 64. vidusskolā. Vienkārši KO. Kāpēc viss notiek tik ātri?? Negribu, negribu, negribu mācīties 11. klasē! Jo es zinu, ka nākamais būs beidzamais gads. Es negribu pieaugt, nē, nē, nē!!!!!!!!!!! Bet ja tā nopietni - šis gads bijis jauks. Neskatoties uz to, ka daudz jāmācās (ko gan es tāpat nedaru), ir notikušas daudz jaukas lietas sākot jau ar daudz, ļoti foršu cilvēku iepazīšanu un beidzot ar to pašu. Ir tik jauki, kad tevi pieņem tādu, kāds esi. Zinu, ka daudziem besīju, bet tāda jau ir tā mana sūtība šaisaulē - būt kaitinošai kā pie auss sīcošam odam. Nu, un es arī netaisos mainīties. Varbūt vienīgi drusku, ja būs nepieciešams. Esmu pavisam savādāka, bet tajā pat laikā tāda pati kā visi citi. Nav laika pieaugt un saprast lietu nopietnību tā līdz galam. Nu dažreiz jau uznāk kaut kāda apgaismība, ka nē, tā nevar vairs, bet tā pazūd tik pat ātri, kā iemīti pēdu nospiedumi zemē, kurai pāri skalojas jūras ūdens. Tā nu es dzīvoju. Pa gaisu un ar putniem. Bet ko man citu darīt? Gaisā jau nekā cita nav kā tikai putni. Tā, lūk! Gribu ātrāk tikt vasarā, bet pavasara trakums mani tur vēl tajā visā iekšā. Šodien atkal iemīlējos arī Dzintarā Čīčā. Bet nejau tajā, kas ir tagad, bet gan tajā 8-10 gadus vecajā puisītī, kas dzied 'Tu esi vasarā'.
Ziniet, man ir miljons, ko rakstīt, bet es nezinu, ar ko lai sāk, tāpēc domāju, ka varbūt arī varu nesākt. Es nezinu:D
Manas mājas! Beidzot! Es esmu really latvietis.
Vasara solās būt baigi jaukā, jūnijs pilns, jūlijs pa pusei, augusts mazliet brīvāks. Tā kā lūdzu, gaidu piedāvājumus un spontānas izderības no Jūsu puses. Love you.
es esmu laimīga, pārlaimīga!
Internets ir pilns ar maniem komentāriem un tā. Pašlaik neesmu normāli domājoša un man vēderā varētu spēlēt tauriņu mednieku! NONSTOP skan jaunā dziesma , omg omg omg
BUČASSSSSSSS
Šodien patīk Prāta Vētra! Nu nē, man tak vienmēr ir patikusi Prāta Vētra, ha! Man taču ir pašai sava svētnīca! Brainstorm - mani Dievi! :)
Jā, jā! Un šodien. Šodien ir 1.aprīlis un šodien es pieķēros senajai dziesmai 'And I lie', (šitais nav April, april) nu labi, cik nu vecajai, bet nu jau no 2007. gada pašām, pašām beigām, ja nemaldos, dziesma tika pirmatskaņota kaut kādā vecgada vakara pasākumā vai arī nē..nu es nezinu, bet uzstāšanos atceros gan, bet tas nav svarīgi. nu jā, katrā ziņā Piespied te! , nu, manuprāt, ļoti laba. Un katrā ziņā labskanīgāka nekā versija latviešu valodā "Ai nu lai". Iespējams, tas tāpēc, ka pirmā iznāca angļu versija.. jā, tas drošvien tā ir :)
Enīvej, man vairs nav, ko teikt! :)
Iekopēšu šeiten dziesmas lirikas, palasiet un dziediet līdzi (uzspiediet iepriekš tekstā rozā krāsā iezīmēto "Piespied te!")
And I Lie
(BrainStorm/Renārs Kaupers, Rolands Ūdris)
more or lesseveryone has a messin
their hearts and heads
we are searching for happiness, happiness
and i lie, and i lie, and i lie to survive again and i lie, and i lie, and i lie, and i lie
stop if you’re going downif you wanna take a restjust for a while
leave the townyou are strong
the road is long
carry on, carry on
we can’t go wrong
no, we can’t go wrong
time goes by the same look in your eyes
and the same way you smile
are you still searching for happiness
and i lie, and i lie, and i lie to survive again
and i lie, and i lie, and i lie, and i lie
stop if you’re going down if you wanna take a rest just for a while leave the town you are strong the road is long carry on, carry on we can’t go wrong no, we can’t go wrong
the whole world breaks into pieces
and you can’t get it back anymore
and it slips through your fingers
and you
just try
and you just try
to hold on
to hold on
to hold on
no, no, we can’t go wrong
no, we can’t go wrong
stop if you’re going down if you wanna take a rest just for a while leave the town
Nākot mājās no skolas uzradās iedvesma šeit ierakstīt kaut ko.
Viņa pazuda, kad ienācu mājās.
Zinu, ka gribēju rakstīt kaut ko par laiku. Nejau pulksteni. Nu, varētu arī par to, bet nu īstenībā biju domājusi laika apstākļus. Iedomājieties, man pirmo reizi mūžā patīk šāds laiks - lietus, diezgan apmācies.. Nē, man vairs nav nervu sabrukums (:D), vienkārši, nākot mājās, sapratu, ka pavasaris tuvojas! ( Vienu nakti pat sapņoju, ka lapas uzplaukušas, es biju priecīga, jap! ) Ārā putniņi jau čivina, tas ir tiiiik jauki! :) Nācu mājās, mazliet pilināja lietus un bija tik svaigs gaiss (RĪGĀ SVAIGS GAISS) un putnu dziesmas.. Es iedomājos vasaru, spīd saule, mazliet pilina lietus (visticamāk uzreiz pēc negaisa), putni pēc vētras. Es gandrīz izkusu ejot pa ielu! Pēdējās dienās patiešām vismaz vienreiz dienā ir gadījies iedomāties par vasaru, par tām sajūtām, kas parādās. Vienkārši super! Pēdējā laikā arī viss neliekas tik depresīvs, cilvēki apkārt arī vairs nav tik drūmi, kā bija tumšajā laikā. Jā, iespējams, ka tagad viss ir labāk, jo jau kad mēs ceļamies no rīta, ir gaišs.. Vismaz lielākajai daļai tā ir. Varbūt arī tas tiešām palīdz. Arī es jūtos labāk. nu baigi forši.:)
Mans šīvakara smiekliņš un prieciņš:
Tātad, biju savā mūzikas skolā un pēc tās man bija 20 min jāgaida trolejbuss. Nu ko, vai tad es gaidīšu? Iešu un tad jau varbūt kaut kur pa ceļam iekāpšu utt.. Pārbraucu Deglava tiltam pāri ar kaut kādu mistisko autobusu, izkāpju. Eju uz māju pusi. Eju, eju, gaidu, kad man aiz muguras parādīsies kāds trollolloobuss, visticamāk, vienpadsmitais.. NU eju, un aizeju līdz lielajam rimi.. ak, skatos, beidzot brauc 13tais troļuks, nu ko, 2 pieturas nobraukšu.. (Lieki piebilst, ka tieši šodien es nebiju uzvilkusi cepuri un man sasala galva. ) Protams, vai tad es pīkstināšu savu talonu 2 pieturām? Nope. Es kā normāls cilvēciņš vienkārši braucu viens pats, forever alone trolejbusā, un bērnudārzā iekāpj kontoļčiks.Es ta nepamanīju, ka viņi ir pieturā.. Man tāds, DAMN IT! Čalis pienāk pie manis: "biļešu pārbaude utt..". Es ok, tūlīt atradīšu somā maku un iedošu savu etalonu. Kaut gan dziļi sevī es smējos un raudāju, jo es tak nenopīkstināju..Izvelku no visdziļākajām somas padibenēm maku un tāda laimīga (iztēlojos, ka esmu nopīkstinājusi) iedodu savu talonu. Viņš skatās un saka, ka neesmu nopīkstinājusi. es tā:"Kā neesmu? Es nopīkstināju!" Viņš parāda to savu aparātu un saka,:"Redziet, pēdējais brauciens reģistrēts 18.37.." Es tā:"Kā? Tā nevar būt! Es iekāpu tikko pie Minskas(tas jau nekas, ka es vēl domāju, pa kurieni tas 13tais brauc :D) un nopīkstināju!" Viņš teica,ka laikam nebūs nopīkstējis un būs jāmaksā.. Es pateicu, ka man vispār nav naudas.. Viņš tikai pasmaidīja un noteica "Labi, nākamreiz esiet uzmanīgāka!" Es izkāpju, eju pa savu ielu un skaļi smējos.. HAHA :D
nu vot, kas to būtu domājis, ka tieši tad, kad esmu nogājusi tādu gabalu un gribu nobraukt tikai pēdējās 2 pietura, iekāps kontrole, ak..
:D
Tiltu nav, kas mūs vieno, kuri kuro gadu jau...
Vārdu bezvārd tukšums mūs grauž.
Pārkarsušās domu zīmes, abiem telpā vietas nav,
Vien gaiss, gaiss tik elektrizēts.
āāāāāāāā, pirmā nedēļa skolā bija vienkārši kaut kas briesmīgs.. jau 3 ieskaites, no kurām 1 drošvien būs nesekmīga, bet tas jau tā.. vēl tā pļurza Rīgā. Bet nē, kad pienāca šodiena - piektdiena.. mmm, viss pārvērtās! Šodiena bija laba! :) Visam pielika punktu atbraukšana mājās (te ir miljons sniegi), dejošanas mēģinājums, pēc tā sniega kaujas.. un tagad čill ar šito 'smuko' dziesmeli- Piespied te! , bet viņa patiešām nomierina.. ;DD ..un vēl pāris dziesmiņas.. piem Roberts Pētersons - She's a queen, Paula Dukure - Celebration, PeR - Disco Superfly uc. :)
Labi, bet, ja man jautātu, kurš festivāls man patika labāk - šis vai pagājušais, es laikam teiktu nezinu. Bet nē, laikam jau pagājušais bija labāks. Kāpēc? Jo tas bija foršs pirmais iespaids par visu, vispār pirmais fests, es nezinu! Šogad kaut kas pietrūka. Varbūt slimības dēļ man pietrūka iekšējais dzinulis. Nu neko. Es tad nu atkal gaidīšu nākošo festivālu, kas man būs jau trešais, un aiziet! :)
Paldies VISIEM, Jūs padarījāt un vēljoprojām padariet manu dienu GAIŠĀKU! ;**
Jūsu sveicieni ir visur - draugos, twitterī, telefonā (sms, zvani) un MANĀ SIRSNIŅĀ! :* Paldies!
