Rūgts ir ne tikai analgīns, bet arī dzīve, ziniet.. /Klāvs Elsbergs/

ceturtdiena, 2012. gada 9. februāris

Mazliet štovētu kāpostu, ko dosim babybornam.

Mans šīvakara smiekliņš un prieciņš:
Tātad, biju savā mūzikas skolā un pēc tās man bija 20 min jāgaida trolejbuss. Nu ko, vai tad es gaidīšu? Iešu un tad jau varbūt kaut kur pa ceļam iekāpšu utt.. Pārbraucu Deglava tiltam pāri ar kaut kādu mistisko autobusu, izkāpju. Eju uz māju pusi. Eju, eju, gaidu, kad man aiz muguras parādīsies kāds trollolloobuss, visticamāk, vienpadsmitais.. NU eju, un aizeju līdz lielajam rimi.. ak, skatos, beidzot brauc 13tais troļuks, nu ko, 2 pieturas nobraukšu.. (Lieki piebilst, ka tieši šodien es nebiju uzvilkusi cepuri un man sasala galva. ) Protams, vai tad es pīkstināšu savu talonu 2 pieturām? Nope. Es kā normāls cilvēciņš vienkārši braucu viens pats, forever alone trolejbusā, un bērnudārzā iekāpj kontoļčiks.Es ta nepamanīju, ka viņi ir pieturā.. Man tāds, DAMN IT! Čalis pienāk pie manis: "biļešu pārbaude utt..". Es ok, tūlīt atradīšu somā maku un iedošu savu etalonu. Kaut gan dziļi sevī es smējos un raudāju, jo es tak nenopīkstināju..Izvelku no visdziļākajām somas padibenēm maku un tāda laimīga (iztēlojos, ka esmu nopīkstinājusi) iedodu savu talonu. Viņš skatās un saka, ka neesmu nopīkstinājusi. es tā:"Kā neesmu? Es nopīkstināju!" Viņš parāda to savu aparātu un saka,:"Redziet, pēdējais brauciens reģistrēts 18.37.." Es tā:"Kā? Tā nevar būt! Es iekāpu tikko pie Minskas(tas jau nekas, ka es vēl domāju, pa kurieni tas 13tais brauc :D) un nopīkstināju!" Viņš teica,ka laikam nebūs nopīkstējis un būs jāmaksā.. Es pateicu, ka man vispār nav naudas.. Viņš tikai pasmaidīja un noteica "Labi, nākamreiz esiet uzmanīgāka!" Es izkāpju, eju pa savu ielu un skaļi smējos.. HAHA :D
nu vot, kas to būtu domājis, ka tieši tad, kad esmu nogājusi tādu gabalu un gribu nobraukt tikai pēdējās 2 pietura, iekāps kontrole, ak..
:D

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru