Rūgts ir ne tikai analgīns, bet arī dzīve, ziniet.. /Klāvs Elsbergs/

pirmdiena, 2012. gada 23. jūlijs

Vozitibus

ČAU
Tā kā man ir ļoti liels slinkums kaut ko rakstīt šeit, bet ir vajadzība, es rakstīšu ļoti lēni. Ja palikšu dzīva.
TĀTAD. Šogad biju Positivus festivālā otro reizi. Jau atkal tas iekaroja manu sirdi un prātu. Aknu šogad tam nesanāca iekarot. Skumji, es zinu...Vakar atgriezos mājās. Šīs 4dienas bija brīnišķīgas un paskrēja, ja godīgi, ļoti, ļoti ātri. Viss bija baigi forši un tad nu mēģināšu visu sīki jo sīki aprakstīt, kas un kā.
Ceturtdienas vakarā, plkst. 19.16 izbraucām ar automobīli no mājas un bijām gatavi doties un iekarot Salacgrīvu. Braucām šoreiz šādā kompānijā - Reinis, Linda, Mārcis, Miks un es, Ance. Šoferēja Mārcis, kas arī bija baigi labi, jo bija baigi labi, ka mums bija auto un tā. Iebraucām Salacgrīvā un visi bijām priecīgi, un izskanēja arī frāze: "Beidzot esam mājās!". Braucām, braucām, iebraucām stāvlaukumā pie telšu pilsētiņas. Tikām diezgan tuvu telšu pilsētas teritorijai, jo mēs jau esam tie laicīgie ļaudis. Pulkstens bija kādi desmit, varbūt, un mēs ieradāmies. Mazā rindā tomēr bija jāpastāv, bet nekas, tā tam laikam jābūt. Telšu pilsētā jau bija daudz cilvēki - daudz vairāk nekā pagājušogad, bet tas jau netraucēja mums apmesties Baltās kafijas ielas vidū un sākt piedzīvojumu! Nometāmies, sakārtojām visu, tad jau pienāca arī pusnakts, man viss apnika, ielīdu teltī. Manī nebija ballītes, bēdīgi, es zinu.. Bet es te arī varu apskaidrot, kāpēc tā. Viss ir ļoti vienkārši - pagājušonedēļ biju plostu braucienā, 1dien pamodos ar anormāli sāpošu kaklu un temperatūra ar bija. Visu laiku slimoju, 3dien sāku dzert antibiotikas. 4dien vēl bija temperatūra, bet nu labāk bija, tā nu es aizbraucu.. Man bija mērķis, bet es to nesasniedzu - aiziet paklausīties kā Egons Reiters kapā mūziku, bet es nevarēju, bija vēl grūti un jā, kaut kā tā. Bet tas nekas, jo es jau tāpat īsti negulēju un dziesmas dzirdēju arī teltī! Ok. Nākamajā rītā piecēlāmies ap pus deviņiem, ja nemaldos, bet gan jau maldos.. Katrā ziņā pamodāmies, piecēlāmies, uzēdām, neko nedarījām, vienkārši čillojām, laiks paskrēja ātri. 12tos vērās vaļā festivāls. Tad nu laikam ap pus1 gājām un ar Kauliņu (LINDA TĀ IR) dabūjām simts mantiņas, balviņas un lietiņas. Bija arī Nokia baloni, tajos bija hēlijs, bija arī smukas balsis mums.. Man bija apgleznotas kājas ar jautājuma zīmēm un arī ar manu telefona numuru. Cool. Gājām, staigājām un visādi tā.. Nu, ja godīgi, tad šis ieraksts nemaz nebūs tik garš, kā man likās. Neaizgāju arī uz visiem koncertiem, uz kuriem gribēju. A tāpat jau bija jautri. Galvenais, ka biju uz Astro'n'out, King Charles, Ewertiem, Tomu Grē un The Sound Poets. Tā, lūk! Es vispār esmu normāls čalis. Nu smieklīgi, nav, ko teikt! Festivāls atkal izdevies. Ballīte super. Cilvēki super. Es super. Viss super!
Un pats galvenais, ka man ir hennas tetovējums. Kas tajā attēlots? Vienradzis!!!!! :)))))))))))
Labi, bet, ja man jautātu, kurš festivāls man patika labāk - šis vai pagājušais, es laikam teiktu nezinu. Bet nē, laikam jau pagājušais bija labāks. Kāpēc? Jo tas bija foršs pirmais iespaids par visu, vispār pirmais fests, es nezinu! Šogad kaut kas pietrūka. Varbūt slimības dēļ man pietrūka iekšējais dzinulis. Nu neko. Es tad nu atkal gaidīšu nākošo festivālu, kas man būs jau trešais, un aiziet! :)
Man ir arī lelle - zeķe ar actiņām un degunu. Mīlīgi.;D
ok, līdz kaut kad. Bučiņas un lūdzu piedodiet, ka kaut kā nesanāca tik sīki izstāstīt, kā pagājušogad. :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru