Rūgts ir ne tikai analgīns, bet arī dzīve, ziniet.. /Klāvs Elsbergs/

sestdiena, 2012. gada 24. marts

Visi eņģeļi lido, Katrs kaut ko dzied. un man nav žēl- lai tie priecājas.

Gaidu, kad atkal kārtējo reizi varēšu teikt 
"Likās nekad, bet ir jau klāt!"(par pavasari).
Itkā jau ir tas pavasaris klāt, bet es gaidu to..
nu to pavasari, kad lapu plaukšanas un 
zāles augšanas process ritēs pilnā sparā!
Anyway, ir jau jūtams, ka tas laiks tuvojas! :)
 
Tāā, vakar biju uz Lindiņas, Čošiņa, Aļuka, Janča, 
Ernesta, Ralfija, Armandino, Agneses, Megijas, 
Nadīnas, Zigfrīda, Diānas,
Sintijas, Rūķīša, Ievas, 
Kristas, Osīša un Guntas
(pazīstami arī kā vienkārši devītie)
atmiņu vakaru jeb, kā viņi paši to dēvēja,žetonvakaru.
Šajā pasākumā bija tik mīlīga atmosfēra, 
visi vecie jociņi tika apspēlēti,
nu vienkārši smuki!:)) 
Jā, man pietrūkst pamatskolas! :( 
Es tur nebiju bijusi, nuuu, kopš izlaiduma, jā. 
Tur viss liekas tik mazs un mīļš!
Šaurie gaiteņi un trepes, keramikas un tīrīšanas līdzekļu telpas smarža :D
mmmm, es gribu atpakaļ.
Tur bija jauki.
Man ir tik daudz šādas bildes, kur ir stundu izmaiņas, vienkārši āāā :D

Ieva's aaaa face

Matemātikas klase pilna ar riekstiņiem, ups :D

Vizuālās mākslas..

Zaļo trepīšu fotosessioni

Ģirta cepure
Zīmējām ārā


Labas mājturības stundas, krīts uz biksēm drusku.
Neatņemama sastāvdaļa



Da best picture  -Lemežs in da basketbols

Redziet jūraszirdziņu?:D:D:D


Rotājām uz Ziemassvētkiem zāli. Tas ir Ģirtiņš.

Visādi frīki pagarinātajā grupā.
Rotājam zāli 2. Ernests tik seksīgi guļ.



Pacančiki, braucam ar busiku?
Krievs.
Ķīmija, ķīmijiņa



pirmdiena, 2012. gada 5. marts

Mana dzimšanas diena jeb Vai tu atnāksi, kad man vairs nebūs 16?

Paldies VISIEM, Jūs padarījāt un vēljoprojām padariet manu dienu GAIŠĀKU! ;**
Jūsu sveicieni ir visur - draugos, twitterī, telefonā (sms, zvani) un MANĀ SIRSNIŅĀ! :* Paldies!

ceturtdiena, 2012. gada 1. marts

gaidu plaukstas lieluma pavasari

Nākot mājās no skolas uzradās iedvesma šeit ierakstīt kaut ko.
 Viņa pazuda, kad ienācu mājās.
Zinu, ka gribēju rakstīt kaut ko par laiku. Nejau pulksteni. Nu, varētu arī par to, bet nu īstenībā biju domājusi laika apstākļus. Iedomājieties, man pirmo reizi mūžā patīk šāds laiks - lietus, diezgan apmācies.. Nē, man vairs nav nervu sabrukums (:D), vienkārši, nākot mājās, sapratu, ka pavasaris tuvojas! ( Vienu nakti pat sapņoju, ka lapas uzplaukušas, es biju priecīga, jap! )  Ārā putniņi jau čivina, tas ir tiiiik jauki! :) Nācu mājās, mazliet pilināja lietus un bija tik svaigs gaiss (RĪGĀ SVAIGS GAISS) un putnu dziesmas.. Es iedomājos vasaru, spīd saule, mazliet pilina lietus (visticamāk uzreiz pēc negaisa), putni pēc vētras. Es gandrīz izkusu ejot pa ielu! Pēdējās dienās patiešām vismaz vienreiz dienā ir gadījies iedomāties par vasaru, par tām sajūtām, kas parādās. Vienkārši super! Pēdējā laikā arī viss neliekas tik depresīvs, cilvēki apkārt arī vairs nav tik drūmi, kā bija tumšajā laikā. Jā, iespējams, ka tagad viss ir labāk, jo jau kad mēs ceļamies no rīta, ir gaišs.. Vismaz lielākajai daļai tā ir. Varbūt arī tas tiešām palīdz. Arī es jūtos labāk. nu baigi forši.:)