Rūgts ir ne tikai analgīns, bet arī dzīve, ziniet.. /Klāvs Elsbergs/

trešdiena, 2011. gada 26. oktobris

Rudens kā rudens..

26.10.2011.
nu ko, šis, kā jau visi mani ieraksti blogā, nebūs nekāds dziļo pārdomu raksts vai teksts par filozofiskām lietām.. Bet varbūt tomēr?
Nu, laikam jau tomēr nē.
 Labi, katrā ziņā, kaut kas man šeit jāieraksta! Bet kas? Es varētu rakstīt par to, kas man patīk, nepatīk, ko gaidu vai negaidu.. Nē, nu jā, es jau varētu rakstīt par jebko! Bet nu jau atkal nav iespējams par kaut ko uzrakstīt, jo iedvesma.. KAS TĀ TĀDA VISPĀR IR? NĒ, NĒ, NAV VIŅA BIJUSI PIE MANIS, NEPAZĪSTU.. Aptuveni tā. Lai nu kā tur ir (vai arī nav) ar to iedvesmu, varu pastāstīt, ka man šajā nedēļā ir brīvlaiks! Tāpēc es pilnīgi NE PAR KO neuztraucos! Es eju, kur un cik ilgi gribu! Es vienkārši.. Man vienalga viss! (šeit dungot līdzi Bet Bet - Man vienalga viss). Nav jāuztraucas par lietām, kam ikdienā pievēršu lielāku uzmanību! hihi
nu jā, ir rudens pilnā plaukumā! Paliek aukstāks un lapas arvien mazāk kokos turās. Gaisa temperatūra krītās. Man mazlietiņ grauž. Grauž tas, ka vēl viens gads iet uz beigām! Maz izdarīts. Gan labs, gan slikts. MAZ! Varbūt šajās pēdējās sešdesmit sešās 2011. gada dienās jāizdara viss nepaveiktais? Es jau varētu! Bet es tikai nezinu, kas ir nepaveikts? KOOO?! Nu labi.
Es zinu, ka man nepadodas rakstīt blogu, bet pozitīvi ir vēlāk lasīt visu agrāk sarakstīto!
Haa, klausos Gustavo - Everestā! VISU LAIKU!
UN nu jā! Man iet jautri! Paldies par uzmanību, draugi!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru