Sākšu ar ziņu, ka man nav daudz laika, jo jādodas uzpost māja, tāpēc es nezinu, ko un kā lai raksta. Es vispār nezinu, kāpēc rakstu šo. Ak, es!
"Un ja sliktie tevi pieķer Vienā apakšveļā, Tad tu zini – esi pirmajā vai kārtējā savas dzīves strupceļā."
Labi, apnika, vajadzēja man vienkārši. Ko. Ai, viss, labi čau, uzredzēšanos, adios, bye!
