Šķiet, ka ciklons ir kā izgaisis. Kaut tā būtu arī turpmāk. Kaut man katru dienu būtu jāņem saulesbrilles. Kaut es katru dienu varētu teikt- fuu, cik karsti! Kaut es katru dienu varētu nepataisīt sevi par kāpostgalvu un nevilkt tās virsdrēbes.. tā es varētu turpināt ilgi un dikti, bet no tā jau nepaliek nevienam ne labi, ne slikti.^^
Urrā, beidzot projekta darbs ir pabeigts un prezentēts. Viss ir čikiniekā, jā, jā, jā! Par to esmu priecīga.
Ko ES darīju Lieldienās?
-Nu kā jau katru gadu, krāsoju olas sākumā, tad izvārīju tās, tad iztinu un tad apbrīnoju.. Vēlāk arī ēdu. Šūpojos, spēlēju futbolu, karsējos (nu nejau pirtī, bet gan turpat, ārā, sēžot uz bluķīša). Visādi man gāja. Nu labi, patiesībā ne visādi, bet labi. Pat ļoti!+ Vēlviens priecīgs notikums, kas norisinājās Pirmajās Lieldienās. 24.04.2011.. Kā jau jūs, iespējams, ziniet, esmu pārvākusies dzīvot uz laukiem. Nu, pirmstam jau es arī dzīvoju var teikt laukos, bet tagad dzīvoju vēl dziļākos.. Jā, Pirmajās Lieldienās mums (manai ģimenei) apritēja jau gads, kopš šeit dzīvojam. Trakoti ātri laiks skrien, jā.
UN.
Šī gada laikā mūsu ģimenei ir pievienojušies divi citi mīļumi.
Ap ievākšanās datumu es dabūju minci. Paldies, šis ir mīļākais kaķis kāds man jebkad ir bijis (tas ir mans pirmais). Kaķis dzīvo savu dzīvi. Atnāk mājās tikai paēst, pagulēt un sagaidīt, kamēr viņu kāds paglaudīs vai kaut kā tā. Bet kaķis ir kaķis. Lai staigā. Ar visu to, viņš tāpat ir vismīļākais mincis.
Pērn, divitūkstoši desmitajā (laikam skaitļa vārdu neesmu uzrakstījusi pareizi) mums pievienojās arī suns (laikam ap oktobri). Viņa vārds ir Rodžers. Arī suns man ļoti patīk un es viņu ļoti mīlu. Nu dažreiz man besī, ka viņš vakaros rej uz savu atbalsi, dooh, bet nu tas jau ir cits stāsts. Suns ir tik foršs, ka es viņam varu gulēt virsū, un viņš neko neteiks. Nu, tikai kodīs.. Bet nē, nav tik traki. Viņš mums ir gudrs, dzer bērzu sulas, piekopj veselīgu dzīvesveidu (vislaik dzīvojās pa āru, grauž kokus un citus krāmus un kautkur skraida). Īpaši viņam patīk tā bumbiņa. Un tās dēļ, viņš ir gatavs vai kaklu lauzt.
Jap, es mīlu visu, kas man apkārt! Un tas arī dara mani tik laimīgu, cik esmu šobrīd! :)
P.s.- Plaukst lapas.
Un beidzot es varu teikt: "Likās nekad, bet ir jau klāt". Tas no dziesmas "Plaukstas lieluma pavasaris"!
Paldies, uz tikšanos jau nākamreiz!
